Atskats uz otro diskusiju

Pagājušajā nedēļā, trešdienas vakarā, mēs satikāmies Papardes zieds birojā, lai pie tējas tases paskatītos uz dažiem faktiem un datiem un parunātu par to, vai un kāda tad ir dzimumu līdztiesība filmās. Tikai dažas dienas pirms šīs diskusijas bija noticis viens no kino pasaules lielākajiem ikgadējiem pasākumiem – Oskara balvas pasniegšana Losandželosā, tāpēc diskusija pagāja šo zeltīto statuešu noskaņā.

giphy

Piemēram, izskaitījām, ka no 151 šī gada Oskara balvu nominācijas sievietes ir 37, bet kopsummā no 24 nominācijām uz skatuves sievietes kāpa 8 reizes. Turklāt 2 no šīm balvām ir paredzētas tieši sievietēm (Labākā aktrise galvenajā lomā un Labākā aktrise otrā plāna lomā).

Apskatījām ļoti interesantu infografiku no Ņujorkas filmu akadēmijas, kurā atainoti dažādi fakti par dzimumu nevienlīdzību filmās. Tajā salīdzināts filmu varoņu dzimums, dialogi, vizuālie tēli, profesiju atainojumi atkarībā no dzimuma, u.tml. No šiem faktiem visspilgtākais bija tas, ka aptuveni trešdaļa sieviešu filmās tiek attēlotas kā seksuāli pievilcīgas, iekārojamas, pilnīgi vai daļēji atkailinātas, kamēr vīrieši šādi tiek attēloti tikai aptuveni 9% gadījumu. Kā piemērotu ilustrāciju apspriedām šo The Avengers plakātu un tā parodiju, kurā vīrieškārtas varoņi attēloti tāpat kā sievieškārtas varone.

sexism3

Saruna bija ne tikai par uz ekrāna notiekošo, bet arī par to, kas notiek aizkadrā, proti, cik daudz (maz) sieviešu ir filmu veidotāju vidū. Statistika min, ka uz 5 filmēšanas laukumā esošiem vīriešiem ir tikai 1 sieviete. Diskusijas dalībnieki piebilda, ka visticamāk, viņas tur atrodas arī klasiskajām sieviešu profesijām atbilstošās lomās, piemēram, kā grima, frizūru, apģērbu, dekorāciju mākslinieces. Taču sieviešu atrašanās arī otrpus kamerai ir svarīga, jo, tiklīdz režisores vai scenāristu amatā atrodas arī sieviete, par 10% pieaug sieviešu vienlīdzība uz ekrāna notiekošajā.

Kā viens no izteiksmīgākajiem faktiem par dzimumu nevienlīdzību filmu pasaulē bija aktieru algu salīdzinājums, kur vadošie vīriešu kārtas aktieri saņem stipri vairāk kā vadošās sieviešu kārtas aktrises, un ka atšķirība ir arī vecumā, proti, TOP aktieru mediānais vecums ir par aptuveni 12 gadiem lielāks nekā TOP aktrisēm. Savukārt diskusijas eksperte Linda Curika stāstīja par infografikiem, kurā analizēti populārāko vīriešu aktieru filmu partneres un viņu vecuma starpības. Proti, aktiera vecumam pieaugot, viņa ekrāna partneres vecums nemainās, un tādiem aktieriem kā Džonijam Depam, Džordžam Klūnijam un Harisonam Fordam gan 25, gan 50 gadu vecumā uz ekrāna līdzās atradīsies ~25 gadus jauna aktrise.

giphy (7)

Runājām arī par filmu vērtējumiem.  Zviedru feministes ir izveidojušas jaunu filmu vērtēšanas sistēmu – The Bechdel test, kuram ir tikai trīs vienkārši punkti (1. divas vārdos nosauktas sievietes, 2. kuras sarunājas savā starpā, 3. par jebko citu, atskaitot vīriešiem/galveno varoni). Paskatījāmies arī, kādas filmas ir izturējušas un kādas – nav izturējušas šo testu. Bijām pārsteigti, ieraugot dažu labu filmu vienā vai otrā sadaļā.

Noklausījāmies arī tikko uz Oskaru pasniegšanas skatuves Patricia Arquette teikto pateicības runu, kurā viņa pieminēja sieviešu vienlīdzību. Un galu galā mēģinājām saprast, ko tad īsti mēs ar visu šo informāciju varam iesākt, un kā rīkoties ikdienā, lai šādu nevienlīdzību mazinātu?

umyb

Tāda īsti viennozīmīga atbilde netika rasta, taču nospriedām, ka viela pārdomām noteikti ir. Diskusijā izskanēja daudz un dažādi iemesli, kāpēc situācija ir tāda – sex sells, ierastās dzimumlomas,  piedāvājumu veido pieprasījums… Diskusijas eksperte minēja gadījumu, kurā režisore sieviete bija uzņēmusi filmu par 40 gadus vecu, vientuļu vīrieti, kas meklē mīlestību, jo tas ir mazāk skumji, nožēlojami, vai mazāk tiktu attiecināts personiski uz pašu režisori kā tad, ja viņa būtu uzņēmusi filmu par 40 gadus vecu, vientuļu sievieti, kas meklē mīlestību. Pēc būtības tas sanāk apburtais aplis – veidotāji neveido filmas ar sieviešu stāstiem, jo tās tiktu neviennozīmīgi uzņemtas sabiedrībā. Bet sabiedrība turpina kritiski vērtēt sieviešu stāstus, jo tos redz un dzird pārāk reti, lai pie tādiem pierastu un uztvertu kā normu. Galu beigās nolēmām, ka katrs pats var sekot līdzi savai filmu izvēlei un skatīties tādas filmas, kurās sieviete nav tikai seksa objekts.

primary_RosieTheRiverter

Diskusijā izmantotā prezentācija pieejama apskatei šeit:

Advertisements

One thought on “Atskats uz otro diskusiju

Leave a Reply

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Change )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Change )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Change )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Change )

Connecting to %s